Biežāk uzdotie jautājumi

Projekta ietvaros noteiktā Vienas vienības metodikas likme ir 14,60 EUR. Tā ir summa, ko Sadarbības partneris var attiecināt no Projekta līdzekļiem. Likme ietver 11,81 EUR bruto stundā, kā arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59%) un izmaksas, kas saistītas ar atvaļinājumu. Šī likme ir saistoša tikai Projekta un Sadarbības partneru noslēgtā sadarbības līguma ietvaros un neietekmē pedagogu faktisko darba samaksu. 

Darba devējam jebkurā gadījumā ir pienākums ievērot Darba likuma prasības, Eiropas Sociālā fonda Plus vadlīnijas un citus spēkā esošos normatīvos aktus, nodrošinot vienlīdzības principa ievērošanu. Tas nozīmē, ka ESF+ projektā nodarbinātajām personām, kuru atlīdzība tiek segta no Projekta līdzekļiem, nedrīkst noteikt ne labvēlīgākus, ne nelabvēlīgākus nosacījumus. 

Darbs Projektā jāapmaksā pēc tādas pašas stundas likmes, kāda tiek piemērota attiecīgajā iestādē, proti, Projektā par vienas stundas darbu sniedzot atbalstu IAP ietvaros, jāpiemēro tāda pati darba samaksa, kā noteikta izglītības iestādē attiecīgajam amatam.

Projektā paredzētas gan individuālās, gan grupu konsultācijas (grupā – līdz 3 izglītojamajiem). Atlīdzība tiek noteikta par sniegto konsultāciju, nevis par katru izglītojamo atsevišķi.

Darba līgumos ietvertais atvaļinājums nav atsevišķi finansējams no Projekta līdzekļiem – tas tiek apmaksāts atbilstoši Darba likuma prasībām no darba devēja budžeta. Vienas vienības metodikā (VVM) ir atšifrēts, ko sevī ietver kopējā stundas likme, t.sk., atvaļinājuma naudu.

Apzināmies, ka Projekta ietvaros izglītības iestāžu un pašvaldības koordinatoriem, kā arī personām, kas piesaistītas IAP sagatavošanā, ir būtisks darba apjoms. Diemžēl VIAA īstenotajā ESF+ projektā ir paredzēts atalgojums atbalsta sniedzējiem IAP ietvaros, bet nav paredzēts finansējums par administratīvā darbu veikšanu. 

Līdz ar to jau iepriekš Sadarbības partneriem rekomendējam, veicot pedagogu un atbalsta personāla tarifikāciju, paredzēt darba slodzi, kas saistīta ar projekta aktivitāšu īstenošanu, vai iespēju robežās noteikt piemaksas no Sadarbības partnera budžeta par Projekta administratīvo funkciju veikšanu.

Tas ir katra Sadarbības partnera pārziņā, bet tarifikācijā var ietvert arī atlīdzību par darbu Projekta koordinēšanā un atbalsta sniegšanā.

Nē. Lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu, tostarp nepasliktinot pedagoga darba apstākļus, par darbu Projektā ir vēlams piemērot tādu likmi, kāda atbalsta sniedzējam noteikta pamatdarbā izglītības iestādē. Vienlaikus informējam, ka Projekta finansējums Sadarbības partneriem tiek aprēķināts saskaņā ar VVM, proti, 1 stundas izmaksu likme ir 14,60 EUR (ietverot darba devēja nodokli).

Speciālistiem, kas iesaistīti atbalsta pasākumu īstenošanā, jānodrošina vienādi nosacījumi gan attiecībā uz atlīdzību pamatdarbā, gan par nostrādātajām stundām ESF+ Projektā. Saskaņā ar VVI metodiku Sadarbības partneris par vienu pedagoga vai atbalsta personāla nostrādātu stundu no Projekta saņem 14,60 EUR. Šajā likmē iekļauta bruto stundas izmaksu daļa 11,81 EUR, kas sedz arī darbinieka atvaļinājuma nodrošināšanu, kā arī darba devēja obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (23,59 %).

Metodika neparedz citus piemaksu vai atlīdzību veidus kā atsevišķu pozīciju Projektā, tāpēc, slēdzot darba līgumu vai vienošanās pie darba līguma, Sadarbības partnerim jāizvērtē, vai stundas likmē ietvert tikai darbiniekam noteikto tarifikācijas likmi, vai arī piemaksu par darbu īpašos apstākļos, tādā veidā nodrošinot vienlīdzības principu.

IAP sagatavošana ir izglītības iestādes iekšējās organizācijas jautājums, un to veic izglītības iestādes pārstāvis, kuram šādas tiesības Interaktīvajā rīkā ir piešķīrusi izglītības iestādes atbildīgā persona saskaņā ar amata pienākumu aprakstu darba līgumā vai vienošanos pie darba līguma. Būtiski, lai IAP sagatavotājs pazītu izglītojamo un apzinātu vajadzību sniegt atbalstu, tostarp iespējamos sociālās atstumtības un PMP riskus, un spētu šos riskus un vajadzību izvērtēt pirms IAP sagatavošanas. Ieteicams jau IAP izstrādes procesā iesaistīt arī izglītojamo un viņa vecākus vai likumiskos pārstāvjus.

IAP ir iespējams sagatavot vienam semestrim, proti, mācība gada ietvaros  katram semestrim tiek sagatavots jauns IAP, atbilstoši izglītojamā vajadzībām un izvirzītajiem mērķiem, kā arī, balstoties uz iepriekš sniegtā atbalsta izvērtēšanu. Plānojot papildu atbalstu, ir būtiski izvērtēt izglītojamā kopējo noslodzi, lai novērstu iespējamo pārslodzi. Kopējais atbalsta pasākumu stundu skaits 1. semestrī ir 48 stundas un 2. semestrī – 60 stundas, neietverot mentoringu. Rekomendējamā papildu noslodze izglītojamajam (neattiecinot uz konkrētu mācību priekšmetu) ir šāda: 

• 1.–3. klase: līdz 2 papildu stundām nedēļā; 
• no 4. klases: līdz 3 papildu stundām nedēļā. 

IAP paredzētos atbalsta pasākumus izglītojamajiem ir iespējams nodrošināt arī rudens un pavasara brīvdienu laikā, līdz ar to šajās nedēļās atbalsta stundu skaits var būt lielāks.

Pamatojoties uz 2025. gada 16. decembrī apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumu Nr. 483 grozījumiem, lai īstenotu lasītprasmes nodarbības individuāli vai grupās nav nepieciešams speciālista atzinums.

Individuālās nodarbības lasītprasmes veicināšanai tiek plānotas gadījumos, kad izglītojamajam ir nepieciešams mērķēts un individuāli pielāgots atbalsts. Šādas nodarbības ir īpaši nozīmīgas imigrantu, emigrantu, mazākumtautību, tostarp romu tautības, izglītojamajiem 1.–3. klasē, lai savlaicīgi mazinātu valodas prasmju atšķirību radītos šķēršļus un nodrošinātu vienlīdzīgas izglītības iespējas.

Individuāls atbalsts ļauj pielāgot mācību saturu, metodes un tempu katra izglītojamā vajadzībām, nodrošināt pamatprasmju apguvi valsts valodā un veicināt stabilu mācību sasniegumu izaugsmi turpmākajos izglītības posmos. Tas arī samazina ilgtermiņa mācību grūtību, sociālās atstumtības un PMP risku, kas var negatīvi ietekmēt izglītojamā izglītības kvalitāti un sociālo integrāciju.

Individuālās nodarbības var īstenot pedagogs, skolotājs logopēds vai speciālais pedagogs. Efektīvai lasītprasmes attīstībai nepieciešama multidisciplināra pieeja, kurā tiek apvienotas pedagoģiskās zināšanas ar speciālistu kompetencēm valodas attīstības veicināšanā, mācīšanās grūtību savlaicīgā atpazīšanā un atbilstošu atbalsta metožu pielietošanā, tādēļ viena IAP ietvaros iespējams ietvert gan individuālās nodarbības, gan grupu nodarbības lasītprasmes veicināšanā. Katram atbalsta sniedzējam jābūt pievienotam darba līgumam vai vienošanās pie esošā darba līguma.  

Grupu nodarbības var iniciēt ikviens pedagogs, kurš ikdienā strādājot ar izglītojamajiem ir konstatējis līdzīgas lasītprasmes grūtības vairākiem izglītojamajiem. Komplektējot grupu, vēlams nodrošināt, lai dalībniekiem būtu līdzīgas lasītprasmes grūtības (skat. Vadlīniju 4. pielikumu).

Grupu lasītprasmes nodarbības (2–3 izglītojamiem) drīkst vadīt pedagogs, speciālais pedagogs un skolotājs logopēds.

Interaktīvajā rīkā, sagatavojot IAP, jāaizpilda “Lasītprasmes novērtēšanas anketa”. Plānojot grupu nodarbības, lasītprasmes vai tekstpratības grūtībām vairākiem grupas dalībniekiem ir jābūt vienādām. Ja izglītojamajam mācību gada otrajā semestrī tiek izstrādāts jauns IAP lasītprasmes veicināšanai, mērķi nosakāmi, balstoties uz iepriekšējā semestra IAP izvērtējumu un sasniegtajiem rezultātiem.

Lasītprasmes atbalstam grupas tiek veidotas no 2–3 izglītojamajiem ar līdzīgām grūtībām. Ja uz nodarbību ierodas vismaz viens izglītojamais, nodarbība tiek uzskatīta par notikušu. Atbalsta pasākumu īstenošanas grafikā parakstu veic tie izglītojamie, kuri ir piedalījušies nodarbībā, savukārt izglītojamo, kurš nodarbībā nepiedalās, atbalsta sniedzējs paraksta ailē atzīmē ar “–”. Semestra noslēgumā, izvērtējot plānā izvirzītos mērķus un īstenotos pasākumus, ir iespējams pamatot izglītojamā prasmju attīstības rezultātus vai to neesamību ar nodarbību apmeklējumu.

III modulī pieļauts izņēmuma gadījums, kas paredz iespēju 1. klases otrgadniekam izstrādāt individuālo atbalsta plānu jau 1. semestrī. Šādā situācijā interaktīvajam rīkam jāpievieno skaidrojums un pamatojošais dokuments - izglītības iestādes direktora rīkojums par otrgadniecības statusa noteikšanu.

Ja izglītojamais ir nepilngadīgs, atbalsta pasākumi pirms IAP sagatavošanas tiek saskaņoti ar viņa vecākiem vai likumisko pārstāvi. Ja izglītojamais ir pilngadīgs, viņš pats sniedz apstiprinājumu IAP ietvaros plānotajiem atbalsta pasākumiem. Visos gadījumos IAP saturs tiek pielāgots izglītojamā vajadzībām un tiek apspriests viņa klātbūtnē. Parakstīts iesniegums dalībai Projektā un atbalsta sniedzēja vienošanās ar izglītojamo glabājas izglītības iestādē un būs jāuzrāda to oriģināls, ja tādu prasību izvirzīs Projekta uzraugošās institūcijas vai Projekta pārstāvji ieradīsies pie Sadarbības partnera klātienes pārbaudē.

Konsultatīvo atbalstu II modulī drīkst nodrošināt tikai atbalsta personāls, proti: izglītības un skolu psihologs, sociālais pedagogs, pedagoga palīgs, speciālais pedagogs, pedagogs karjeras konsultants, bibliotekārs, skolotājs logopēds, surdotulks un ergoterapeits. Interaktīvajā rīkā pieejama arī izvēle “cits speciālists”, kas ļauj konsultatīvo atbalstu nodrošināt klīniskajam un veselības psihologam. 

Mentora individuālo atbalstu var sniegt tikai tās personas, kuras Projekta ietvaros ir apguvušas izglītojamā mentora mācību programmu un saņēmušas attiecīgu apliecību. Mentoru mācības visos Latvijas reģionos plānotas laikā no 2025. gada oktobra līdz decembrim.

Interaktīvajā rīkā izmantotie dati par izglītības iestādēm un izglītojamajiem tiek iegūti no Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS). 

Rīks ir tehniski integrēts ar VIIS konkrētām sadaļām, kas nepieciešamas Projekta īstenošanai, nodrošinot automātisku datu apmaiņu. Šī sasaiste samazina kļūdu risku, novēršot neprecīzas informācijas manuālu ievadi, kā arī mazina administratīvo slogu, jo Projekta IAP un citu dokumentu saskaņošana un apstiprināšana notiek, izmantojot tiešsaistes datu apriti.

Atzinums ir viens no pamatojošajiem dokumentiem atbalsta iekļaušanai IAP, lai gan speciālista atzinuma pievienošana nav obligāta. Interaktīvajā rīkā statuss visiem izglītojamajiem arī nav obligāti jānorāda. Statusu Interaktīvajā rīkā vēlams atzīmēt, lai informētu Projekta pārstāvjus, ka izglītojamais ir Projekta mērķa riska grupā, kas palīdzēs izvērtēt īstenoto aktivitāšu lietderību un izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Līdz katra mēneša 10. datumam IAP sagatavotājs vai izglītības iestādes atbildīgā persona Interaktīvajā rīkā sagatavo informāciju par katra atbalsta sniedzēja faktiski nostrādātajām stundām un sniegtā atbalsta sasniedzamajiem rezultātiem, pamatojoties uz Interaktīvajā rīkā pievienotajiem ieskenētajiem atbalsta pasākumu īstenošanas grafikiem jeb parakstu lapām.  

Izglītības iestādes atbildīgā persona Interaktīvajā rīkā ģenerē Finanšu atskaiti, iekļaujot fiksēto darba laika uzskaiti, un nosūta to saskaņošanai pašvaldības koordinatoram. Atskaitei pirms iesniegšanas Projekta pārstāvjiem tiek pievienota arī konta izdruka, kas apliecina izmaksāto atalgojumu Projekta ietvaros sniegtajam atbalstam. Šī atskaite vienlaikus kalpo kā darba laika uzskaites tabula pie darba devēja.

Katra izglītības iestāde var pārraudzīt tai piešķirto kvotu katram atbalsta veidam, kā arī plānoto finansējuma apjomu, kas aprēķināts, pamatojoties uz sagatavotajiem IAP. Balstoties uz finanšu uzskaites datiem, iestāde var regulāri sekot līdzi faktiski izlietotajam finansējumam. 

Ja atbalsta sniedzējam noslēgta vienošanās pie darba līguma par papildus darba veikšanu Projekta ietvaros pie viena darba devēja, tad ir jāuzrāda visas nostrādātās stundas no visiem finansēšanas avotiem. 

Ja noslēgts darba līgums tikai par Projekta aktivitāšu īstenošanu, atskaitē norāda tikai Projektā nostrādātās stundas. 

Vienlaikus atgādinām, ka visiem Sadarbības partneriem ir pienākums izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu dubultā finansējuma riska kontrolei Projekta darbību īstenošanai un tā jāaktualizē katra mācību gada 1. semestra sākumā vai pēc nepieciešamības.

Darba laika uzskaites veidlapu (DLUV) kā atsevišķu pielikumu nav paredzēts iesniegt. Sadarbības partneriem līdz katra mēneša 10. datumam sagatavojot fiksēto darba laika uzskaiti atbalsta pasākuma īstenošanas grafikā par iepriekšējo mēnesi, darba laika uzskaite Interaktīvajā rīkā ģenerēsies automātiski.

DLUV tiek sagatavota tikai par tām stundām, kas faktiski ir nostrādātas un fiksētas atbalsta pasākumu īstenošanas grafikā. Finanšu atskaitei viens no pamatojošajiem dokumentiem, kas jāpievieno, ir ieskenētais “Atbalsta pasākumu īstenošanas grafiks” ar izglītojamā un atbalsta sniedzēja parakstiem pie katras aktivitātes.

Interaktīvajā rīkā ir iespējams pievienot vairākas personas ar lomu “Pašvaldības koordinators”. Viena no šīm personām var būt atbildīga tikai par Projekta finanšu datu ievadi un atskaišu sagatavošanu. 

Lai pievienotu papildu koordinatoru, pašvaldības koordinators vai profesionālās izglītības koordinators aicināts iesūtīt nepieciešamos datus uz e-pastu skola.kopiena@viaa.gov.lv, norādot lūgumu piešķirt attiecīgajai personai “Pašvaldības koordinatora” tiesības Interaktīvajā rīkā.

Veidojot IAP, Interaktīvajā rīkā ir iespējams piesaistīt vairākus atbalsta sniedzējus vienam atbalsta veidam, jo atbalsta pasākumu skaits rīkā nav ierobežots. Līdz ar to vienam atbalsta veidam var pievienot divus vai vairāk speciālistus, attiecīgi IAP norādot šo atbalstu vairākas reizes. Katram atbalsta sniedzējam jābūt pievienotam darba līgumam vai vienošanās pie esošā darba līguma. Sasniedzamā rezultāta aprakstā jāatspoguļo visu iesaistīto speciālistu sniegtā atbalsta plānotais rezultāts – tas var atšķirties detaļās, taču kopumā veido vienotu un pamatotu vairāku speciālistu iesaisti atbalsta nodrošināšanā.

Atbalsta sniedzēju lokā ietilpst visi speciālisti, kas iesaistīti individuālā atbalsta plāna īstenošanā. Pedagogi var nodrošināt tikai atbalstu mācību priekšmetu konsultācijās un vadīt lasītprasmes nodarbības. Atbalsta personāls var īstenot konsultatīvo atbalstu un sniegt atbalstu lasītprasmes nodarbībās (gan individuāli, gan grupu nodarbībās), savukārt mentors sniedz tikai mentora atbalstu izglītojamajiem no 13 gadu vecuma.

To katra izglītības iestāde nosaka pati. Interaktīvajā rīkā paredzēta loma “Izglītības iestādes atbildīgā persona”, praksē šo funkciju var pildīt gan izglītības iestādes direktors, gan cita norīkota persona. Atbildīgā persona saskaņo individuālos atbalsta plānus un finanšu atskaites, kā arī nodrošina visu IAP sagatavošanai nepieciešamo pamatojošo dokumentu glabāšanu līdz Projekta noslēgumam.

Noteikumi nenosaka minimālo vai maksimālo iesaistāmo izglītojamo vai pedagogu skaitu konkrētā izglītības iestādē. IAP sagatavošanā var tikt iesaistīti vairāki pedagogi, kas atbild par IAP saskaņošanu, īstenošanu un izvērtēšanu katra semestra noslēgumā. IAP un tajā ietvertos atbalsta pasākumus var sagatavot pamatojoties uz katram Sadarbības partnerim piešķirto kvotu katrā semestrī, līdz ar to nav noteikts ierobežojums IAP sagatavošanai.

Pedagogu konsultācijas mācību priekšmetos 7.–9. klasei un 1.–2. kursam var tikt organizētas grupās 2–3 izglītojamajiem ar līdzīgām mācīšanās grūtībām, kuriem draud nesekmība kādā no mācību priekšmetiem (vēlams atbalstu sniegt attiecīgajā mācību priekšmetā vai mācību priekšmetos, kuros plānots kārtot valsts pārbaudes darbus). 

Lasītprasmes atbalstam 1.–3. klasē grupas tiek veidotas no 2–3 izglītojamajiem ar līdzīgām grūtībām. Ja grupā ir izglītojamie ar uzmanības vai uzvedības traucējumiem, maksimālais grupas lielums ir 2 bērni.

Atbilstoši 2025. gada 16. decembrī apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumu Nr. 483 grozījumiem, ar kuriem paplašinātas atbalsta saņemšanas iespējas mācību priekšmetos, I modulī paredzētais atbalsts nav attiecināms tikai uz izglītojamajiem, kuri nav nokārtojuši centralizētos eksāmenus.

Sākot ar 2026. gada janvāri I moduļa kvotu aprēķins tiek veikts, ņemot vērā 7.–9. klašu un 1.–2. kursa izglītojamo skaitu, kuriem kādā no mācību priekšmetiem ir konstatētas mācību grūtības vai nesekmība, kā arī to izglītojamo skaitu, kuri iepriekšējā mācību gadā nav nokārtojuši valsts pārbaudes darbus (centralizētos eksāmenus).

Lai nodrošinātu precīzu kvotu aprēķinu, Sadarbības partneriem turpmāk katra semestra sākumā būs jāiesniedz informācija par izglītojamo skaitu, kuriem konstatēts sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks, proti kādā mācību priekšmetā, iepriekšējā semestra ietvaros ir konstatētas mācību grūtības vai nesekmība. Kvotu turpmākā sadale pa izglītības iestādēm vai to filiālēm ir Sadarbības partneru atbildība.

Katrai izglītības iestādei ir tiesības noteikt savu izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību. Lai nodrošinātu visu izglītības iestāžu iespējas plānot un īstenot atbalsta pasākumus Projekta ietvaros, kā arī nodrošinātu korektu kvotu aprēķinu, izglītības iestādēm, kurās summatīvie vērtējumi tiek noteikti tikai mācību gada beigās un netiek izlikti semestra vērtējumi, ir jāiesniedz datus, balstoties uz indikatīvajiem vērtējumiem.

Pēc pirmā semestra beigām šādas izglītības iestādes izvērtē 7.–9. klašu vai 1.–2. kursa izglītojamo līdzšinējos mācību sasniegumus un identificē iespējamos nesekmības riskus atsevišķos mācību priekšmetos mācību gada noslēgumā. Apkopotā informācija tiek iesniegta Projekta pārstāvjiem, lai nodrošinātu kvotu aprēķinu. Līdzīga kārtība plānota arī uzsākot jauno mācību gadu.

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 483 grozījumi ir apstiprināti un stājušies spēkā 2025. gada 16. decembrī, no 2026. gada janvāra IAP ir paredzēta iespēja nodrošināt I moduļa atbalstu mācību priekšmetos arī 7.–9. klašu un 1.–2. kursa izglītojamajiem, kuriem ir konstatētas mācību grūtības vai nesekmība. Minētais atbalsts ir vērsts uz sociālās atstumtības un PMP riska mazināšanu.

Izglītojamie, kuri ir reemigranti vai imigranti vai mazākumtautību pārstāvji, tai skaitā ukraiņi, var saņemt atbalstu IAP ievaros atbilstoši pieejamajam atbalsta veidam ieskaitot:  

• lasītprasmes veicināšanas nodarbības, ja izglītojamais mācās 1.–3. klasē:  
• konsultatīvo atbalstu, ja izglītojamais mācās 1.–12. klasē vai 1.–4. kursā; 
• konsultācijas mācību priekšmetā, ja izglītojamais atkārtoti mācās 9. klasē vai pēc liecības saņemšanas turpina mācības profesionālās izglītības iestādē; 
• mentoru, ja izglītojamais ir vismaz 13 gadu vecs.

Papildus tiek plānots īstenot arī Iniciatīvu un Partnerību projektus, kur atbalstu iespējams nodrošināt ukraiņu izglītojamajiem un viņu ģimenes pārstāvjiem.

Atbalsta pasākumi un nodarbības Projektā ir īstenojamas tikai klātienē. Sadarbības līgumā ir atrunāts, ka gadījumos, kad rodas nepārvarama vara vai ārkārtēji apstākļi, kurus nevarēja iepriekš ne paredzēt, ne novērst, tad atbalsta pasākumu īstenošanai var tikt pielāgota atšķirīga īstenošanas forma.

Slēdzot darba līgumu ar pedagogu, tajā norādāma konkrētā atbalsta sniegšanas darba vieta, pat, ja tā nav pedagoga vai atbalsta personāla pamatdarba vieta. Stundas likme nosakāma saskaņā ar attiecīgās izglītības iestādes spēkā esošo pedagogu likmi, ievērojot vienlīdzīgu tiesību principu un Vienas vienības metodikā noteikto maksimālo likmes apmēru.

Uzņēmuma līgumu slēgšana speciālistu nodarbināšanai Projektā nav pieļaujama, un šādas izmaksas nav attiecināmas.

Projekta tīmekļvietnē skola-kopiena.lv, sadaļā “Partneriem”, apakšsadaļā “Pamatojošie dokumenti IAP sagatavošanai un īstenošanai” ir pieejamas visas nepieciešamās veidlapas: vecāku iesniegums, izglītojamā vienošanās ar atbalsta sniedzēju un atbalsta pasākumu īstenošanas grafiks. 

Savukārt darba laika uzskaites veidlapas tiks ģenerētas automātiski Interaktīvajā rīkā.

Darba līgumā vai vienošanās dokumentā pie darba līguma nav jānorāda plānotais stundu skaits. Obligāti darba līgumā ir jānorāda atbalsta sniedzēja amats, slodzes apjoms, pienākumi un stundas likme  par darbu Projektā. Plānotais stundu apjoms tiek fiksēts Interaktīvajā rīkā, sagatavojot IAP. Savukārt faktiski nostrādātās stundas tiks atspoguļotas darba laika uzskaites veidlapā (DLUV), ko rīks ģenerēs automātiski katra mēneša beigās pēc iesniegtām atskaitēm.

Pašvaldība ir tiesīga pieņemt pedagogu vai citu speciālistu darbā, piemēram, Izglītības pārvaldē, uz pašvaldībā apstiprinātu štata vietu, slēdzot darba līgumu. Šāda štata vieta pašvaldībā tiek veidota tāpat kā jebkura cita, vienīgi var noteikt, ka tā izveidota uz Projekta laiku. Likmes noteikšana nav reglamentēta, var noteikt, piemēram, vidējo pašvaldībā, bet var noteikt arī tādu likmi, ko nosedz Projekta piešķirtais finansējums.

Ja pedagogs vai atbalsta personāls strādā nepilnu slodzi, tad attiecīgi Projekta ietvaros persona var veikt papildu darbu tajā pašā izglītības iestādē, līdz sasniedz pilnu darba slodzi. Šādā gadījumā tiek slēgta vienošanās pie esošā darba līguma. Kopējais darba apjoms pie viena darba devēja nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā.

Ja pedagogs vai atbalsta personāls izglītības iestādē jau strādā pilnu slodzi, Projektā viņš var strādāt līdz 0,3 slodzei pie cita darba devēja – pašvaldības vai tās struktūrvienības. Lai to nodrošinātu, pašvaldībai ir jāizveido attiecīgā štata vieta. Jaunas štata vietas izveides procedūra katrā pašvaldībā var atšķirties, piemēram, nepieciešams domes lēmums, izpilddirektora rīkojums u. tml. Lai mazinātu izdegšanas risku, Projektam piesaistītās personas kopējā noslodze nedrīkst pārsniegt 1,3 slodzi.

Sludinājumā obligāti jānorāda atsauce uz Projektu un plānotā atbalsta sniegšanu IAP ietvaros. Pārējā informācija sagatavojama atbilstoši pašvaldības ierastajai darba kārtībai un prasībām, kādas tā piemēro, publicējot citas vakances.

Vakance izsludināma saskaņā ar pašvaldībā noteikto kārtību, tāpat kā jebkura cita amata vieta (izņemot gadījumus, kad amats jāizsludina konkursa kārtībā). Projekts nenosaka papildu termiņus vai ierobežojumus.

Visu ar Projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanu jānodrošina līdz 2034. gada 31. decembrim, kā to nosaka ESF+ projektu īstenošanas vadlīnijas.

Konsultatīvo atbalstu Projektā ir tiesīgi sniegt divu jomu psihologi: izglītības un skolu psihologs vai klīniskais un veselības psihologs, kuri, atbilstoši Psihologu likumā noteiktajam, ir tiesīgi veikt psihologa profesionālo darbību izglītības iestādē. Kvalifikācijai jāatbilst izglītības nozarē noteiktajām prasībām šī amata veikšanai. Papildu sertifikācija vai reģistrācija psihologu profesionālajā reģistrā tiek piemērota saskaņā ar normatīvo aktu prasībām konkrētajam psihologa darbības veidam.

Atvaļinājuma naudas izmaksu nosaka Darba likums un citi normatīvie akti, un līdz ar to tā jāaprēķina ikvienam darbiniekam, neatkarīgi no noslogojuma. Projekta ietvaros atvaļinājuma izdevumi ir attiecināmi proporcionāli faktiski projektā nostrādātajam laikam.

Starpresoru sadarbības stiprināšanai no Sadarbības partneriem tiek sagaidīta iesaiste pasākumos, kas vērsti uz sociālās atstumtības un PMP risku mazināšanu izglītojamajiem. Lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, Projektā šobrīd tiek izstrādātas rekomendācijas starpresoru sadarbības stiprināšanai nacionālā, pašvaldību un izglītības iestādes līmenī. 

Sākot ar 2026. gada februāri, ir plānots organizēt mērķtiecīgas mācības katrā reģionā izglītības iestāžu atbalsta komandu un pašvaldību sadarbības grupu pārstāvjiem. Detalizēta informācija par minēto aktivitāšu īstenošanu sadarbības partneriem tiks sniegta 2026. gada janvārī.

Ir pieļaujams izmantot pašvaldības izstrādāto darba līguma veidni, ja tā ietver visu informāciju un sadaļas, kas noteiktas Projekta īstenotāju sagatavotajā līguma paraugā un ir tieši saistītas ar Projekta īstenošanas prasībām.

Sadarbības partneriem ir pienākums izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu (IKS), kurā jāiekļauj apraksts par dubultā finansējuma riska uzraudzības kārtību, kontroles un uzraudzības mehānismiem. Projekta aktivitātes, tostarp IAP ietvaros sniegtais atbalsts, nedrīkst tikt īstenotas darbinieka pamatdarba ietvaros, jo tas tiktu klasificēts kā dubultā finansējuma izmaksa par vienu un to pašu pakalpojumu. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka atbalsta sniegšana veikta pamatdarba laikā, attiecīgās izmaksas var tikt uzskatītas par neattiecināmām. Tā kā IKS ir regulāri aktualizējams dokuments, informējam, ka atbalstu Projekta ietvaros var sniegt arī mācību stundās, kas atceltas pedagoga slimības vai citu apstākļu dēļ, ja tiek precīzi fiksēts atbalsta sniegšanas laiks un dokumentēts fakts, ka attiecīgā mācību stunda netika īstenota objektīvu iemeslu dēļ un šādu iespēju paredz IKS.

Projekts nav darba devējs Darba likuma izpratnē un neveic darba tiesisko attiecību nodibināšanu vai pārvaldību. Saskaņā ar Darba likumu, likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Sadarbības partneris ir darba devējs, kuram ir pienākums nodrošināt darba tiesisko attiecību atbilstību Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Darba ņēmējs, kurš vienlaikus ir nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, iesniedz algas nodokļu grāmatiņu tajā ienākuma gūšanas vietā, kuru uzskata par galveno. Neapliekamais minimums tiek piemērots pie tā darba devēja, pie kura ir iesniegta algas nodokļu grāmatiņa.

Nē. Pedagogs vai atbalsta persona drīkst uzsākt atbalsta pasākumu īstenošanu tikai pēc tam, kad Projekta eksperts ir apstiprinājis individuālo atbalsta plānu. Apstiprinātam IAP Interaktīvajā rīkā ir statuss “Izpildē”.

IAP īstenošanai piešķirtās kvotas katram semestrim tiek aprēķinātas, pamatojoties uz Projektā iesaistījušos Sadarbības partneru skaitu un izglītojamo skaitu, kuriem attiecīgais atbalsta veids ir paredzēts. Sadarbības partneris – pašvaldība vai profesionālās izglītības iestāde – patstāvīgi plāno šo kvotu sadali starp savas izglītības iestādes pārvaldībā esošajām filiālēm vai starp savā administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm. 

Sadarbības partneris kvotu sadalījumu veic, balstoties uz esošās situācijas risku analīzi  attiecībā uz sociālās atstumtības un PMP riskiem konkrētajās izglītības iestādēs, plānojot nepieciešamo atbalsta apjomu un sasniedzamo izglītojamo skaitu.

Tā kā neapgūtā kvota neuzkrājas un netiek pārnesta uz nākošo mācību semestri, tad Sadarbības partneris nevar mainīt piešķirtā finansējuma apjomu konkrētajam atbalsta veidam uz citu atbalsta veidu, bet jebkurā laikā drīkst mainīt kvotu sadali pa izglītības iestādēm/filiālēm, ja pastāv risks, ka kāda iestāde semestra laikā nevarēs piešķirto kvotu apgūt.

Kvotas tiek sadalītas viesiem Sadarbības partneriem, bet IAP Interaktīvajā rīkā var sagatavot tikai izglītības iestādes pārstāvji. Kvotas pārdale izglītības iestādēm tiek veikta, ņemot vērā esošo situāciju un vajadzības.

Pašvaldībām kvotu neizlietotais finansējums semestra noslēgumā nav jāatmaksā Projekta īstenotājam. Nākamā semestra sākumā piešķirtās kvotas tiks aprēķinātas, ņemot vērā iepriekšējā perioda faktisko izlietojumu, un nepieciešamības gadījumā tās tiks samazinātas neizmantotā atlikuma apmērā.

Savukārt profesionālās izglītības iestādēm neizlietotais finansējums ir jāatmaksā Projekta kontā 1. semestra beigās, un uz nākamo gadu finansējums jāpieprasa atkārtoti.

Jā, izņemot profesionālās izglītības iestādes.

Kvotas tiek aprēķinātas un piešķirtas konkrētam atbalsta veidam, nevis modulim, un tās nav maināmas starp dažādiem atbalsta veidiem. Šobrīd ir iesniegti Ministru kabineta noteikumu Nr. 483 grozījumi, kas paredzētu iespēju sniegt atbalstu arī 7.–9. klases izglītojamajiem, taču līdz grozījumu apstiprināšanai tam nav juridiska pamata. Situācijās, kad konkrētam atbalsta veidam (piemēram, mācību priekšmetu konsultācijām) kvota nav piešķirta, bet ir atbilstoši izglītojamie, jāvērtē iespēja izmantot citus modulī pieejamos atbalsta veidus, piemēram, speciālista konsultatīvo atbalstu.

Jāņem vērā, ka kvotas tiek piešķirtas katram atbalsta veidam atsevišķi, un tās nav iespējams pārvirzīt citām aktivitātēm vai citiem atbalsta veidiem. Ja jautājums attiecas uz I moduli, informējam, ka šobrīd ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumu Nr. 483 grozījumi, kas paredz paplašināt atbalstu mācību priekšmetos arī 7.–9. klašu un 1.–2. kursa izglītojamajiem, kuriem konstatētas mācību grūtības, sociālās atstumtības vai PMP riski.

Projektā tiešas administratīvās izmaksas nav paredzētas, taču gadījumā, ja pēc visu izmaksu aprēķināšanas rodas ekonomija, piemēram, ja izglītības iestādē piemērotā faktiskā likme ir zemāka par noteikto, Sadarbības partneris ir tiesīgs šo ietaupījumu izmantot kā netiešās izmaksas. Tās ir izmaksas, kas nav tieši saistītas ar Projekta rezultātu sasniegšanu, bet nodrošina projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešamos apstākļus (bet ne preču vai pakalpojumu iegādi). Par netiešo izmaksu izmantošanu lemj Sadarbības partneris, un Projektā netiek noteikta konkrēta to izlietojuma kārtība, turklāt par šīm izmaksām nav jāsniedz atskaites Interaktīvajā rīkā. Vienlaikus ir būtiski nodrošināt grāmatvedības uzskaiti un maksājumu izsekojamību, maksājuma uzdevumā norādot, ka tas veikts no netiešajām izmaksām. Jāņem vērā, ka no šiem līdzekļiem nav pieļaujams iegādāties pamatlīdzekļus, un ieteicams tos izmantot izglītojamo papildu atbalstam, kā arī atvaļinājumu vai administratīvo izmaksu segšanai, dokumentāciju glabājot iestādē, bet, neievadot to interaktīvajā rīkā.

Netiešās izmaksas Sadarbības partneris drīkst izmantot pēc saviem ieskatiem, ievērojot projekta nosacījumus. Ieteicams tās novirzīt papildu izglītojamo atbalsta nodrošināšanai, kā arī atvaļinājumu vai administratīvo izmaksu segšanai. Šo izmaksu izlietojums nav jāuzrāda Interaktīvajā rīkā, taču visa ar tām saistītā dokumentācija jāglabā izglītības iestādē. 

Veicot maksājumus no netiešajām izmaksām, grāmatvedībai maksājuma uzdevumā obligāti jānorāda “N” - “Netiešās izmaksas” vai līdzīgs apzīmējums, tādējādi nodrošinot iztērētā finansējuma caurskatāmību un izsekojamību. Projektā nav noteikta konkrēta netiešo izmaksu izlietojuma kārtība, taču jāņem vērā, ka no šiem līdzekļiem nav pieļaujams iegādāties pamatlīdzekļus izglītības iestāžu vajadzībām.

Mēneša atskaitei jāpievieno kopēja konta izraksta kopija par visām iepriekšējā mēneša izmaksām, kas attiecas uz atbalsta pasākumu grafikā fiksētajām nostrādātajām stundām. Tas ir nepieciešams, lai Projekta īstenotāji un CFLA varētu pārbaudīt finansējuma izmaksu atbilstību sniegtajam atbalstam.

Atsevišķi konta izraksti par katru pedagogu nav jāiesniedz, jo kopējā konta izrakstā ir ietverta visa nepieciešamā informācija par visiem atbalsta sniedzējiem.

Lai nodrošinātu finanšu pārskatu caurskatāmību, Sadarbības partneriem iesniedzot finanšu atskaiti, nepieciešams iesniegt arī konta izrakstu, kas apliecina, ka atbalsta sniedzējiem ir izmaksāts atalgojums par grafikā uzskaitītajām nostrādātajām stundām. Ja izglītības iestāde nav piekļuves konta izrakstiem, pašvaldībai ir pienākums nodrošināt šo informāciju – to var izsniegt atbildīgā struktūrvienība vai Projekta pašvaldības koordinators. Gadījumā, ja alga tiek izmaksāta pēc 10. datuma, attiecīgo informāciju var pievienot nākamajai atskaitei.

IAP izvērtēšanu var uzsākt katra semestra beigās vai pēc visu plānoto aktivitāšu īstenošanas (tai skaitā daļējas īstenošanas) un atskaišu iesniegšanas. Izvērtēšana ir veicama tikai tiem IAP, kuru statuss ir “Izpildē” vai “Apturēts”. Izvērtējumā sniedzams novērtējums par sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši plānā izvirzītajam mērķim un noteiktajiem uzdevumiem, nevis par administratīvajām darbībām, piemēram, plāna saskaņošanu vai vienošanās noslēgšanu ar izglītojamo.

Izvērtēšanas procesā nepieciešams kritiski analizēt izglītojamā sasniegumus un mērķu izpildi, lai nodrošinātu sistemātisku izglītojamā izaugsmes uzraudzību un sniegtā atbalsta efektivitātes izvērtēšanu. IAP izvērtēšana neietekmē kvotu sadali, tomēr gadījumos, kad iepriekšējā semestra izglītojamajam plāna izvērtēšana nav veikta, nākamajā semestrī Interaktīvajā rīkā nebūs iespējams saskaņot jaunu atbalsta plānu.

Plānus, kuri Interaktīvajā rīkā ir sagatavoti, bet nav apstiprināti un atrodas statusā "Pārskatīšanā", ieteicams dzēst vai apturēt to darbību, lai novērstu tehniskas vai administratīvas grūtības nākamajā semestrī, tam pašam izglītojamajam izstrādājot un saskaņojot jaunus individuālos atbalsta plānus.

Jā, izvērtēšana ir jāveic visiem IAP, kuri ir apstiprināti un bijuši statusā "Izpildē". Gadījumos, kad netiek īstenots neviens no plānā paredzētajiem atbalsta pasākumiem, izvērtējumā norāda, ka plāna īstenošana nav uzsākta, īsi pamatojot iemeslus. Būtiski pievērst uzmanību tam, lai izvērtējums būtu patiess un korekts. Ja atbalsta pasākumi nav notikuši vai tie notikuši daļēji, tas jānorāda arī izvērtējumā. Situācijā, kurā dažādu iemeslu dēļ atbalsta pasākumi nav sniegti, izvērtējuma anketā nedrīkst norādīt, ka plānotais atbalsts tika īstenots daļēji.

Iniciatīvu un Partnerības projektu izmaksu metodika un nolikumi šobrīd tiek saskaņoti Izglītības un zinātnes ministrijā un Finanšu ministrijā. To īstenošana iespējama uzreiz pēc saskaņojuma saņemšanas un kvotu sadales Sadarbības partneriem.

Papildu informācija par Iniciatīvu un Partnerību projektiem atrodama Projekta tīmekļvietnē publicētajās Projekta “Skola – kopienā” darbību īstenošanas vadlīnijās. Tiklīdz ar IZM un FM tiks saskaņota projektu metodika un projektu nolikumi, Sadarbības partneriem tiks nosūtīta papildu informācija.

Iniciatīvu projekta iesniedzējs ir Sadarbības partneris, kas projektā plānotās aktivitātes īstenos kopā ar pašvaldību, izglītības iestādēm un vietējā kopienā esošām nevalstiskajām organizācijām (biedrībām un nodibinājumiem), plānojot izglītojamo, vecāku, ģimeņu un citu kopienas locekļu iesaisti.

Šobrīd plānots, ka Partnerību un Iniciatīvu projektos būs attiecināmas tiešās izmaksas, kas saistītas ar projekta aktivitāšu nodrošināšanu, piemēram, tehniskā nodrošinājuma un aprīkojuma nomu, saimniecības un kancelejas preču iegādi, materiālu un pakalpojumu izmaksām, transportu, ēdināšanu un citiem ar aktivitāšu īstenošanu tieši saistītiem izdevumiem; šīs izmaksas būs piemērojamas tikai minēto projektu ietvaros, un detalizētu informāciju sadarbības partneriem sniegs projekta eksperti pēc metodikas un nolikuma apstiprināšanas.